Ievads par zivīm un akvārijiem

Diamond-GuppyKā zināms, tad zivis ir viena no senākajām mugurkaulinieku pārstāvēm, kas uz zemes dzīvo vairāk kā 300 miljonus gadu. Uz doto brīdi tās apdzīvo lielāko daļu zemeslodes ūdenstilpju, kurās bieži vien ir pat ļoti nelabvēlīgi dzīves apstākļi. Ilgais evolūcijas laiks noveda zivis pie spējas adoptēties dažādos apstākļos, veidojot ļoti daudzveidīgus zivju veidus. Ņemot vērā, ka mana aizraušanās ir akvārija zivis, tad mēģināšu vairāk pastāstīt tieši par tām.

Parasti mājas akvārijos tur eksotiskās zivis, kuras pieradušas pie silta ūdens. Galvenā šo zivtiņu atšķirība ir tā, ka tās ir ļoti krāšņas, nelielos izmēros un pieradušas dzīvoties patiešām siltā ūdenī, kas var svārstīties no 18 līdz 20 grādiem. Protams, ir daži akvārija zivju veidi, kas labi jūtas arī pie zemākām temperatūrām, par tām es pastštīšu nedaudz vēlāk.

Akvārija zivis var dzīvot tuvāk gultnei, piemēram, visādi sami. Vidējā ūdens slānī dzīvojas dažādi karpzobaiņi. Ir arī tādas zivis, kas dzīvoja tikai pa ūdens virspusi. Ņemot vērā šos faktorus un hidrobiontu veidus, attiecīgi tiek izvēlēts akvārijs un tā forma. Akvāriju zivīm ir arī dažādas prasības pret skābekļa daudzumu. Labirintainie un daži sami ir pielāgojušies elpot atmosfēras gaisu, tāpēc nav īpaši prasīgi pret akvārija izmēriem. Bet tādi ūdens iemītnieki kā lielspurainā mollinēzija vai cihlīdi, kas prasa daudz skābekļa, var dzīvot tikai lielos akvārijos.

Akvāriju zivis ir pielāgojušās pie nebrīves apstākļiem un tas tām ļauj arī vairoties. Tomēr cilvēkam ir jācenšas akvārijā radīt maksimāli dabīgu vidi, kas ir atbilstoša konkrētajam zivs veidam. Labi uzturēšanas rezultāti var tikt sasniegti tikai tad, ja tik panākti maksimāli labvēlīgi un dabīgi apstākļi, kas imitēs reālos dabā sastopamos apstāļus. Tas pats attiecās arī uz zivju barošanu. Neskatoties uz to, ka ir pieejami daudz un dažādi sausās barības veidi, arī zivīm ir nepieciešama daudzveidīga un sabalansēta pārtika. Tikai tādā gadījumā zivs iegūs dabīgo nokrāsu un izmēru.

Kad tiek iekopts akvārijs, ļoti svarīgi ir ievērot zivju saderību, lai nesanāk tā, ka viena otru apspiež vai pat nogalina. Svarīgi ir pievērst uzmanību zivju izmēriem. Mēģinājums audzēt kopā lielās un mazās zivis var beigties ļoti bēdīgi. Kā jau minēju, vairumā gadījumu, šie mazie hidrobionīti vienkārši tiks apēsti. Kā vēl viens mīnuss būs tas, ka katarm no šiem zivju veidiem būs arī dažāda lieluma barība.

Dažus agresīvo zivju veidos var turēt tikai vienatnē vai ar kādu lielāku zivi, kuras ēdienkarte neizskatīs citus kā ēdienu. Nav ieteicams turēt kopā arī mazkustīgās zivis ar ļoti aktīvajām. Vispār, akvārija iemītnieki var būt dažādi un tās nav tikai zivis. Piemēram, bieži vien akvārijos ir arī gliemeži. Ja mazie gliemeži nekādu labumu nedod, tad zivju agresija attiecībā uz bārkstkājaino, piemēram ampulārija vai citu vērtīgu veidu, var būt nelabvēlīga. Nākamajā rakstā pastāstīšu par zivju veidiem un to īpatnībām.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s